Šodien ar 2 skolniecēm bijām bioloģijas olimpiādē, uzdevumi, manuprāt, nebija viegli! Bet nu prieks, ka meitenes centās cik varēja, tagad vien gaidām rezultātus 
Ļoti vērtīgi priekš manis pašas bija pārējo skolotāju satikšana. Skolotājas gan savās veiksmēs, gan neveiksmēs dalījās, un beigās visas nonāca pie secinājuma, ka nevienā skolā jau nav viegli, un ka tā tik liekas, ka pie citiem disciplīnas problēmas mazākas un bērni gudrāki. Visi cīnās! Bet tas, ka skolēni ir palikuši daudz bravūrīgāki, nedisciplinētāki, nekaunīgāki, tas nu gan ir neapstrīdami. It kā jau pati vien pirms pāris gadiem vidusskolu beidzu, bet toreiz man šķiet, ka nevienam neienāca prātā stundas laikā laikā traucēt skolotāju, stundas laikā lietot telefonus (ok – mums tai laikā tas vēl bija liels retums!), skaļi sarunāties ar klasesbiedriem, ignorēt skolotāja aizrādījumus, stundā nestrādāt u.t.t. Nu nebijām jau mēs toreiz paraugbērni – pļāpāšana, zīmīšu rakstīšana, kādas stundas nobastošana un mājas darbu nepildīšana arī bija, bet nu salīdzinot ar šodienu tie visi ir nieki
Kā tas viss pēkšņi kļuva šādi? Kur ir šis uzvedības lūzumpunkts? Kā to atgriezt atpakaļ? Vai tas maz ir iespējams?
